Saldus

Saldus_IERP

Saldus novadā enerģijas ražošanai galvenokārt tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi. Siltumenerģijas ražošanai lielākajā daļā gadījumu tiek izmantota biomasa malkas vai koksnes šķeldas veidā. Tā kā novadā ir iespēja pieslēgties AS „Latvijas Gāze” maģistrālajam gāzes vadam Iecava–Liepāja, kas šķērso Saldus, Lutriņu un Zirņu pagastu, kā arī Saldus pilsētu, šajās vietās siltumenerģijas ražošanai tiek izmantota arī dabasgāze.

Pamatā siltumenerģijas ražošana Saldus novadā tiek organizēta trīs veidos:

  • centralizēti – pilsētā/ciemā izvietotas viena vai vairākas katlu mājas, kas iedzīvotājiem nodrošina karsto ūdeni un apkuri;
  • vietēji – pie katra patērētāja (ēkas vai ēku kompleksa) atsevišķi ir uzstādīta siltumenerģijas ražošanas iekārta karstā ūdens un apkures vajadzību nodrošināšanai;
  • individuāli – iedzīvotāji savos dzīvokļos un privātmājās ir uzstādījuši iekārtas karstā ūdens un apkures vajadzībām.

Kopā Saldus novadā vidēji katru gadu tiek saražotas ~ 42,7 GWh siltumenerģijas, no kurām lielākā daļa tiek saražota Saldus pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmā ap 80%. Atjaunojamo energoresursu īpatsvars kopējā enerģijas galapatēriņā ir ap 64%.

Pašvaldības ēku vidējais siltumenerģijas patēriņš ir 145 kWh/m2 gadā, bet ir dažas ēkas virs 200 kWh/m2 gadā, viszemākais īpatnējais enerģijas patēriņš ir 81 kWh/m2 gadā.

Darbs pie Saldus novada Ilgtspējīgas enerģijas rīcības plāna 2014.-2020.gadam ilga no 2012.gada decembra līdz 2013.gada decembrim. Ar Saldus novada domes lēmumu plāns tika apstiprināts 2013.gada 19.decembrī. Saldus novada pašvaldības mērķis ir līdz 2020.gadam samazināt CO2 emisijas par 20% attiecībā pret 2008.gadu. Mērķa sasniegšanai kā prioritāri ir izvirzīti pasākumi:

  • organizatoriskas un administratīvas izmaiņas – jāizveido darba grupa, kas atbildētu par enerģētikas jautājumiem un IERP īstenošanu Saldus novadā;
  • zaļā iepirkuma principu piemērošana pašvaldībā – nodrošina ilgtspējīgu un pārdomātu iepirkumu veikšanu;
  • siltumapgādes sistēmas efektivitātes uzlabošana – pasākumu kopums, kas nodrošinās samazinātu energoresursu patēriņu;
  • ielu apgaismojuma inventarizācija;
  • elektroenerģijas patēriņa samazināšana pašvaldības ēkās;
  • ēku infrastruktūras attīstības plāna izstrāde – jāizstrādā ilgtermiņa plānošanas dokuments par ēku ilgtspējīgu apsaimniekošanu; 
  • informatīvi pasākumi enerģijas lietotājiem – pasākumu kopums, kas veicina iedzīvotāju zināšanu paaugstināšanu un iesaisti enerģijas patēriņa samazināšanā. 

Īstenojot minētos pasākumus Saldus novadā līdz 2020.gadam tiktu panākts 7% CO2 emisiju samazinājums, salīdzinot ar 2012.gada CO2 emisiju līmeni.

Saldus novada pašvaldības pieredze energopārvaldībā un klimata pārmaiņu jautājumos ir balstīta uz atsevišķu projektu realizāciju. Pašvaldība ir realizējusi vairākus Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansētus projektus, piemēram, Saldus 2.vidusskolas ēkas siltināšana, pirmskolas izglītības iestādes „Pasaciņa” ēkas siltināšanas, Druvas vidusskolas dienesta viesnīcas siltināšanas un siltumsūkņa uzstādīšana, Saules kolektoru uzstādīšana Saldus sporta centrā. Tāpat pašvaldība katru gadu piešķir līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamām māju energoefektivitātes pasākumu veikšanai, ko izmanto daudzdzīvokļu māju pārvaldnieki, sadarbībā ar dzīvokļu īpašniekiem. Iespēju robežās siltumapgādes uzņēmumi ir realizējuši projektus efektīvākai siltuma ražošanai un pārvadei. Šobrīd pašvaldībai vēl nav izveidota sistēma enerģijas datu apkopošanai, salīdzināšanai un publiskošanai.

  

Saldus novada pašvaldības Ilgtspējīgas enerģijas rīcības plāns 2014.-2020.gadam

© EKODOMA 2015